LATVIJAS VĒSTURES KONGRESA 2023 REZOLŪCIJA

(pieņemta Latvijas vēstures kongresā 2023. gada 15. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā)

Pēdējos gados Latvijas sabiedrība vēsturei ir pievērsusi arvien lielāku uzmanību. To ir veicinājušas gan Latvijas Republikas simtgades svinības, gan pieaugusī ārpolitiskā un iekšpolitiskā spriedze Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā, gan bijušā Valsts prezidenta Egila Levita publiskās iniciatīvas.

Vēstures zināšanām ir svarīga loma nacionālo, reģionālo un lokālo identitāšu kopšanā, nacionālās kultūras saglabāšanā un valsts drošības politikā, Latvijas iedzīvotāju izglītošanā, zināšanu sabiedrības veidošanā un ekonomiskās attīstības (it īpaši digitālo tehnoloģiju, radošo industriju, tūrisma nozares) veicināšanā. Latvijas piederība Eiropas politiskajai, ekonomiskajai un kultūras telpai nav iespējama bez spēcīgas nacionālās vēstures pētniecības bāzes.

Latvijas vēstures zināšanas un komunikāciju nodrošina organizācijas un personas, kuras pēta, saglabā, māca un komunicē vēsturiskus faktus un pagātnes stāstus. Līdz šim viņu potenciāls nav pienācīgi izmantots. Iemesli ir vairāki: desmitgadēm ilgais hroniskais finansējuma trūkums, atmiņu politikas nepietiekamība un vēsturnieku pasivitāte.

Uzskatām –, lai uzlabotu situāciju vēstures pētniecībā un izglītībā, publiskajā vēsturē un atmiņas institūciju darbībā, nepieciešams veikt turpmāk minēto.

Vēstures pētniecība

1. Novērst humanitāro zinātņu diskrimināciju Latvijā un panākt tādu kritēriju piemērošanu zinātnisko rezultātu vērtēšanā, kas atbilstoši atspoguļo zinātnisko un pētniecisko ieguldījumu.
2. Aicinām diplomātus un augstākās valsts amatpersonas lobēt vēstures iekļaušanu starptautisko finanšu instrumentu finansētajos projektos.
3. Atzīstot par pareizu valsts pētījumu programmas “20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze” izveidošanu 2023. gadā, uzskatām, ka ir jāpaplašina valsts pētījumu programmas vēstures nozarē, t. sk. veidojot programmu 13.–19. gadsimta pētniecībai.
4. Nepieciešams veicināt ārzemju pētnieku piesaistīšanu Latvijas vēstures izpētei un zinātnieku atgriešanos Latvijā, radot pētniekiem starptautiski konkurētspējīgu atalgojumu vēstures nozarē un izveidojot adekvāti finansētas vietas zinātniskajās institūcijās.
5. Aicinām izstrādāt kopīgu Baltijas vēstures pētniecības finansēšanas instrumentu, lai starptautiski veicinātu reģionam kopīgu vēstures tēmu izpēti.
6. Ierosinām Latvijas Zinātnes padomei izveidot ilgtermiņa pētniecības individuālos grantus vēstures nozarē.

Vēstures izglītība

1. Uzskatām, ka vēstures mācību priekšmets ir jāatjauno vidusskolu programmās. Vēsture ir jāpasniedz kā vienots Latvijas un pasaules vēstures priekšmets.
2. Izglītības sistēmai ir jānodrošina vēsturnieku profesijas ataudze. Latvijas Universitātes fakultāšu reorganizācijas rezultātā nedrīkst ciest jauno vēsturnieku sagatavošanas kvalitāte.
3. Augstākajā izglītībā Latvijā trūkst mācībspēku vairāku vēstures posmu kvalitatīvai pasniegšanai, tādēļ aicinām pienācīgi izmantot esošos speciālistus un piesaistīt ekspertus no ārzemēm. Rosinām izvērtēt iespēju radīt starptautisku vēstures studiju programmu, kurā tiktu iesaistītas vairākas reģiona valstu universitātes.
4. Uzskatām, ka vēstures studiju programmās jānodrošina iespēja studentam iegūt papildu specializācijas, īpaši tas attiecas uz svešvalodām, kurās radīti Latvijas vēsturei nozīmīgi avoti, publisko vēsturi, muzeoloģiju un arhīvniecību.

Publiskā vēsture

1. Kvalitatīva publiskā vēsture nevar pastāvēt bez atbilstoši finansētas pētniecības. Latvijas vēstures komunikācijai jābalstās uz kvalitatīviem zinātniskajiem pētījumiem.
2. Valsts stratēģiskajā komunikācijā Latvijas vēstures naratīvi starptautiski jāstāsta kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm. Jāpaplašina VKKF Muzeju nozares attīstības programma, lai atmiņu institūcijas varētu veidot regulāras un augstvērtīgas publiskās vēstures programmas un izstādes, kā arī mērķtiecīgi tikt izmantots muzeju krājuma papildināšanai.
3. Aicinām izstrādāt ilgtermiņa tematisku publiskās vēstures programmu ar attiecīgu finansējumu, jo līdzšinējā pieredze (piemēram, LV 100; Eiropas kultūras galvaspilsēta; Rainis un Aspazija; Latviešu grāmatai 500) ir pierādījusi šādas pieejas efektivitāti.
4. Ierosinām Valsts kultūrkapitāla fondā līdzās esošajām deviņām kultūras nozarēm izveidot atsevišķu Vēstures nozari ar attiecīgu ekspertu komisiju. Jāparedz finansējums Latvijas vēsturnieku darbu tulkojumiem svešvalodās un būtisku starptautisku pētījumu tulkošanai latviešu valodā.
5. Uzskatām, ka valsts finansētie publiskās vēstures projekti jāīsteno, piesaistot vēstures speciālistus.

Atmiņas institūcijas

1. Ir nepieciešams pilnvērtīgi izmantot atmiņas institūciju kapacitāti zinātniskās pētniecības un publiskās vēstures jomā. Steidzami ir jāuzlabo atmiņas institūciju infrastruktūra, nodrošinot labākus personāla un pētnieku darba apstākļus, kā arī pieejamību.
2. Aicinām ieguldīt lielākus resursus atmiņas institūciju krājumu digitalizācijā un digitalizēto materiālu pieejamības uzlabošanā. Jāpiešķir papildu resursi atmiņas institūcijām, lai pētniekiem padarītu elektroniski pieejamus visus uzskaites sarakstus un biežāk izmantoto materiālu lietas.
3. Ir nepieciešams uzlabot situāciju ar neaprakstīto fondu dokumentiem arhīvos un elektronisko dokumentu un datubāžu pieņemšanu, lai 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta vēstures pētniecība būtu iespējama. Jānodrošina, lai Ārlietu ministrija un citas valsts pārvaldes iestādes pildītu arhīvu nozares normatīvos aktus, sakārtotu dokumentus un nodotu tos arhīvam likumā noteiktajā laikā.