Līdz vēstures kongresam palicis mazāk nekā mēnesis!
15. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks “Latvijas vēstures kongress 2023”. Šobrīd turpinās reģistrācija klātienes dalībai Kongresā. Mēs priecājamies par lielo atsaucību un jau pieteikušos dalībnieku daudzveidību. Kongresa dalībnieku vidū būs vēstures pētnieki un augstskolu pasniedzēji, skolotāji, muzeju un arhīvu darbinieki, studenti, žurnālisti un politiķi.
Šajā laikā Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir aktīvi darbojusies, lai turpinātu sarunas par vēstures nozares problēmām. 8. septembrī tikāmies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu vēstures izglītības un pētniecības jautājumus. 4. oktobrī biedrības pārstāvji piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kas bija veltīta sociālo un humanitāro zinātņu attīstībai. Liela uzmanība šajā sēdē bija veltīta jaunajai valsts pētījumu programmai “20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze”. 18. oktobrī biedrības pārstāvji tikās ar Kultūras ministrijas vadību, lai pārrunātu valsts politiku publiskajā vēsturē un potenciālu vēstures nozares izveidošanu Valsts kultūrkapitāla fondā.
Priecājamies, ka ar vēstures nozari saistītie jautājumi atrodas arī sabiedrības uzmanības lokā. Aktuāli ir dokumentārā mantojuma jautājumi (Dokumentārais mantojums. Iespējas pētniecībai un riski. LV portāls, 19.10.23.), jaunā valsts pētījumu programma vēsturē (Jaunais valsts pasūtījums vēsturē – starp “bada spēlēm” un cerībām. LV portāls, 29.09.23.) un vēstures mācību priekšmeta atgriešanās vidusskolu programmās (Vēsturi no nākamā mācību gada tomēr varētu mācīt kā atsevišķu priekšmetu. LSM, 11.10.23.)
Par visiem šiem jautājumiem runāsim arī Kongresa paneļdiskusijās.
Vēlamies atbildēt arī uz vairākiem dažkārt uzdotiem jautājumiem saistībā ar Kongresa norisi:
Kāpēc Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība organizē Latvijas vēstures kongresu?
Biedrība organizē Kongresu, lai turpinātu publisku diskusiju par Latvijas vēstures zinātnes, izglītības un atmiņas institūciju stāvokli un attīstības perspektīvām. Mūs interesē vēstures nozares turpmākā attīstība un sarunā par to vēlamies iesaistīt visus, kuri Latvijā darbojas pagātnes pētniecībā, vēstures popularizēšanā un izglītībā. Esam uz Kongresu aicinājuši arī vēstures politikas veidotājus – politiķus un ierēdņus. Kongresā runāsim gan par problēmām, kā, piemēram, zinātnes finansējuma trūkumu un ar vēsturi saistīto augstākās izglītības institūciju reformām, gan iespējamajiem to risinājumiem.
Kurš var piedalīties kongresā?
Kongresā var piedalīties ikviens cilvēks, kurš ir saistīts ar vēstures nozari vai vēstures politiku Latvijā: vēstures skolotāji, studenti, augstskolu pasniedzēji, pētnieki, arhīvu, muzeju un bibliotēku darbinieki, žurnālisti, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, politiķi un ierēdņi.
Kāpēc kongresu neorganizējam kopīgi ar vēstures pētniecības un izglītības institūcijām?
Latvijas vēstures kongress tiek organizēts, sekojot sabiedriskai iniciatīvai kā atvērts pasākums, un to nav ierosinājušas institūcijas vai kādas slēptas intereses. Kongresa organizēšanas laikā esam sadarbojušies ar citām nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Muzeju biedrību, Latvijas Arhīvistu biedrību, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību. Šis nebūs atskaitīšanās kongress, kurā zinātnieki stāsta par savu nepietiekami finansēto projektu īstenošanu. Mēs vēlamies runāt par problēmām nozarē un darīt to atvērti, ļaujot konstruktīvi un argumentēti izteikties visiem, kas to vēlas – visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā vēstures politikas veidotājiem. Kongress ir tikai kopīgas sarunas sākums.
Kāpēc Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība vāc ziedojumus Latvijas vēstures kongresam?
Biedrība ir sabiedriska organizācija, kura savu darbību nodrošina ar biedru naudu un ziedojumiem. Visi kongresa norises nodrošināšanai veiktie ziedojumi tiks izmantoti ar Kongresa organizēšanu saistīto izdevumu segšanai: telpu īrei, kafijas pauzēm, tiešraižu nodrošināšanai un citām izmaksām. Kongresa organizatori atlīdzību par dalību kongresā nesaņem. Esam atvērti sadarbībai ar institūcijām, organizācijām un uzņēmumiem. Kongresa norisi atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka un viesnīca “Pullman”, piedāvājot izdevīgus nosacījumus telpu īrei un attālāk dzīvojošo paneļdiskusiju dalībnieku izmitināšanai. Latvijas Nacionālais arhīvs izrādīja iniciatīvu līdzdarboties, finansējot vienu no Kongresa kafijas pauzēm. Biedrība ir iesniegusi projektu arī Valsts kultūrkapitāla fondā, lai iegūtu līdzekļus paneļdiskusiju dalībnieku honorāriem un interneta tiešraides nodrošināšanai.
Paldies visiem atbalstītājiem, sadarbības partneriem un ziedotājiem!