Aptauja “Gada vēsturnieks 2024” ilgs līdz 2. martam
Sabiedrisko aptauju, kurā tās dalībnieki tiek aicināti paust viedokli par iepriekšējā gadā paveikto vēstures pētniecības vai tās popularizēšanas jomā Latvijā, biedrība rīko jau četrpadsmito gadu. Aptaujas rezultātā tiek noskaidrots arī vairākuma tās dalībnieku redzējums, kura vēsturnieka vai vēsturnieces veikums iepriekšējā gadā būtu īpaši izceļams, piešķirot titulu Gada vēsturnieks.
Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.
Laika gaitā šī aptauja ir kļuvusi par tradīciju, kas ļāvusi vienkāršā un efektīvā veidā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar spilgtiem vēsturnieka aroda pārstāvjiem un viņu darbu. Līdz šim Gada vēsturnieka godu ieguvuši vienpadsmit izcili zinātnieki, vēstures pētnieki.
Par Gada vēsturnieku 2023. gadā aptaujā tika izvēlēta Una Bergmane, bet 2022. un 2021. gadā – Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par Gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti – prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr. hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.